Junior Achievement Latvija gada pārskats 2014./2015.

 

Embed or link this publication

Description

Junior Achievement Latvija 2014./2015. mācību gada pārskats

Popular Pages


p. 1

GADA PĀRSKATS 2014 | 2015

[close]

p. 2

Junior Achievement Latvija J unior Achievement Latvija (JA Latvija) ir sabiedriskā labuma organizācija un praktiskās biznesa izglītības eksperts Latvijas skolās. JA Latvija ir viens no 37 Junior Achievement Europe un viens no 123 Junior Achievement Worldwide® tīkla biedriem kopš 1991. gada. Eiropas Komisija atzinusi JA Latvija par vienīgo pozitīvo iniciatīvu Latvijā, kas ilgtermiņā un metodiski nodrošina jauniešiem uzņēmējdarbības izglītību. JA Latvija katru gadu nodrošina Eiropā aprobētu un Latvijas vajadzībām pielāgotu praktiskās biznesa izglītības programmu pieejamību aptuveni 60 000 skolēnu visā Latvijā, visos izglītības līmeņos. Biedrība nodrošina savu dalībskolu skolotājiem kvalifikācijas paaugstināšanas un tālākizglītības programmas gan Latvijā, gan ārzemēs. Junior Achievement Latvija veicina uzņēmīgas, pārmaiņām gatavas un nākotni izaicinošas paaudzes veidošanos, kas aktīvi iesaistīsies sabiedrībai būtiskos procesos un uzņemsies atbildību par valsts attīstību. Junior Achievement Latvija piedāvātās programmas FINANŠU PRATĪBA • Finanšu pratības ABC – sociālo zinību mācību un metodiskie materiāli • Konkursi – Mana vārdnīciņa un Biznesa pasaku konkurss 1.-9. klase KARJERAS IZGLĪTĪBA • Ēnu diena www.enudiena.lv 1.-12. klase • Līderu programma 10.-12. klase UZŅĒMĒJDARBĪBA • Skolēnu mācību uzņēmumu programma 4.-12. klase • Start-up programma • Tiešsaistes simulācijas spēle TITAN 9.-12. klase JA Latvija komanda ANTRA LAUMANE Mārketinga vadītāja DANUTA JASMANE Projektu vadītāja LAURA TEIVĀNE Projektu vadītāja JĀNIS KRIEVĀNS Valdes priekšsēdētājs INGA BOLMANE Programmu direktore INGA GOLUBEVA Biroja vadītāja

[close]

p. 3

JA Latvija pasākumu kalendārs Saturs 19.-20. 2014./2015. mācību gadā Augusts Starptautiska skolotāju apmācība par JA Latvija programmu iespējām. Septembris 16.-26. Jauno uzņēmēju skola 2014 reģionos: Tukums, Talsi, Vabole, Krāslava, Jēkabpils, Aizkraukle, Valmiera, Limbaži, Gulbene, Priekule, Skrunda, Bauska. JA Latvija Start-up programmas ieviešana. Oktobris 7. 14. 15. Iedvesmas un mārketinga seminārs JA Latvija programmu dalībniekiem. A līmeņa tālākizglītības kursi skolotājiem – 1. modulis. JA Latvija Brīvprātīgo kluba tikšanās. Novembris 4. SMU Finanšu vadības sistēmas seminārs. Seminārs par SMU Biznesa plānu konkursu „Kā attīstīt biznesa ideju?”. A līmeņa tālākizglītības kursi skolotājiem – 2. modulis. JA Europe ikgadējā darbinieku konference Serbijā, Belgradā. Decembris 01.– 23. Reģionālie SMU Ziemassvētku gadatirgi: Rīga, Jelgava, Talsi, Liepāja, Valmiera, Jēkabpils, Rēzekne, Madona, Ogre, Kuldīga, Iecava, Bauska, Līvāni, Gulbene, Priekule, Varakļāni u.c. 01.- 30. Reģionālās JA TITAN sacensības. 06. 06. 15. 05.-16. 22. 27.-28. 11. 11.-15. A līmeņa tālākizglītības kursi skolotājiem – 3. modulis. Vislatvijas SMU Ziemassvētku gadatirgus. JA Latvija Līderu programmas ieviešana. Janvāris Reģionālās JA TITAN sacensības. Valsts mēroga JA TITAN fināls. JA Latvija Līderu programmas 1. meistarklase. Februāris Ēnu diena visā Latvijā. Reģionālie SMU Valentīna dienas gadatirgi: Jelgava, Jēkabpils, Valmiera, Madona, Aizkraukle. Marts 07. 30.03.31.03., 01.04 17.-18. 11. Vislatvijas SMU Pavasara gadatirgus. SMU Starptautiskais festivāls, Starptautiskā skolotāju konference. Aprīlis JA Latvija Līderu programmas 2. meistarklase. Maijs Finanšu pratības konkursa „Mana vārdnīciņa” apbalvošana. Jauno Uzņēmēju diena 2015 Valsts mēroga SMU fināls pamatskolas un vidusskolas grupā Start–up programmas fināls „Gada SMU konsultants” apbalvošana SMU Biznesa plānu konkurss Sociālās reklāmas konkursa „Koka otrie 100” un finanšu pratības konkursa „Biznesa pasakas” laureātu apbalvošana. Jūnijs 1.-30. 18. HansaWorld Enterprise sertificēšanas eksāmens. „Gada labākais ekonomika 2015” apbalvošanas ceremonija. Jūlijs 07.07.10.07. SMU programmas dalībnieku tirdziņš XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumā „Burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā”. 2 JA Latvija programmu aktivitātes 2014./2015. mācību gadā 3 Ceļazīmes labklājīgai Latvijai 4 Visa pamatā - zināšanas 5 JA Latvija programmu ietekme 7 JA Latvija programmu 2014./2015. mācību gada rezultāti 7 Finanšu pratības ABC 9 Karjeras izglītības programmas 11 Uzņēmējdarbības programmas 15 JA Latvija Jauno uzņēmēju diena 2015 laureātu panākumu stāsti 16 JA Latvija Gada labākie ekonomikā 17 Kāpēc kļūt par JA Latvija partneri? 18 Pateicība mūsu partneriem un atbalstītājiem 18 JA Latvija finanses 2014. gadā 19 JA Latvija kopiena 2014./2015. mācību gadā 18. 12. 24.-26. JA Latvija biedri JURIDISKAS PERSONAS Banku augstskola Biznesa augstskola Turība HansaWorld Latvia Rīgas Ekonomikas augstskola Latvijas Komercbanku asociācija Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte RTU Rīgas Biznesa skola Swedbank FIZISKAS PERSONAS Aigars Rostovskis Aiva Vīksna Arnolds Kardels Atis Švinka Guntars Kokorevičs Ojārs Kehris Zigurds Strīgelis Elīna Egle 19. 28. 28.07. – JA Europe Company Of The Year Competition 31.07. Vācijā, Berlīnē.

[close]

p. 4

Ceļazīmes labklājīgai Latvijai Kopā ar partneriem Somijā, Igaunijā, Itālijā un Beļģijā pētīsim uzņēmējdarbības izglītības ietekmi un sadarbībā ar iesaistīto valstu Izglītības ministrijām izstrādāsim vadlīnijas vienotas uzņēmējdarbības izglītības politikas veidošanai Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs. J unior Achievement Latvija rūpējas par karjeras, finanšu pratības un uzņēmējdarbības izglītību jau vairāk nekā 20 gadu garumā. Tomēr jāatceras, ka ikvienam, kurš vēlas būt veiksmīgs savā nozarē, ar pieredzi vien nepietiek: ir jāspēj reaģēt uz izmaiņām sabiedrībā un arvien meklēt veidus, kā atbildēt dažādiem izaicinājumiem. Lai veicinātu uzņēmīgas, pārmaiņām gatavas paaudzes veidošanos, kura ne vien spēj reaģēt uz izaicinājumiem, bet arī pati izaicināt pastāvošos uzskatus, gan radot produktus un pakalpojumus, gan izsakot viedokli par sabiedrības norisēm, arī šogad esam turpinājuši pilnveidot savu programmu saturu. Aizvadītajā gadā esam ieviesuši divas jaunas programmas: Start-up programmu augstskolu studentiem un Līderu programmu vidusskolēniem. Start-up programma ir nākamais solis pēc Latvijas skolās īstenotās Skolēnu mācību uzņēmumu programmas. Jaunā programma ikvienam studentam sniedz iespēju izmantot Eiropā aprobētus interaktīvus mācību materiālus un izveidot savu mācību uzņēmumu, lai novērtētu, kā izlolotā biznesa ideja darbojas reālā vidē. Viens no jautājumiem, ko vēlamies aktualizēt ar šo programmu, ir starpnozaru sadarbība, jo, apvienojoties dažādu jomu speciālistiem, iespējams radīt inovatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat šogad ieviesām Līderu programmu vidusskolēniem, kura uzņēmīgiem un harizmātiskiem jauniešiem ļaus attīstīt prasmes un īpašības, kas nepieciešamas nākotnes līderiem. Ar rūpīgi atlasītiem jaunajiem līderiem individuāli strādāja mentori - sabiedrībā pazīstamas un nozīmīgu vadības pieredzi guvušas personības, kā arī personības izaugsmes treneri jeb kouči, kuri ļāva pilnīgāk apzināties savu potenciālu. Vienlaikus ar rūpēm par jaunas līderu paaudzes veidošanu, šī programma mudina domāt par līderības izpratni Latvijā kopumā. Abu programmu ieviešana nenoliedzami ir solis izglītības stiprināšanā Latvijā, tomēr tikpat svarīgi kā attīstīt mācību saturu, ir arī nodrošināt šī satura pieejamību pēc iespējas lielākam jauniešu skaitam visā Latvijā. Apliecinot sevi kā uzņēmējdarbības izglītības politikas veidotājus, šogad esam iesaistījušies starptautiskā Eiropas Komisijas finansētā projektā “Inovāciju klāsteris uzņēmējdarbības izglītībai”. Tā ietvaros trīs gadu garumā kopā ar partneriem Somijā, Igaunijā, Itālijā un Beļģijā pētīsim uzņēmējdarbības izglītības ietekmi un sadarbībā ar iesaistīto valstu Izglītības ministrijām izstrādāsim vadlīnijas vienotas uzņēmējdarbības izglītības politikas veidošanai Latvijā un citās Eiropas Savienības valsīs. Eiropas Komisija jau iepriekš mūs novērtējusi kā ilgtermiņa biznesa izglītības ieviesēju, un arī šoreiz esam gandarīti par aicinājumu īstenot šo projektu tieši Latvijā, jo tas apliecina, ka mūsu līdzšinējais darbs tiek augstu novērtēts. Gadu gaitā mūsu nodrošinātā izglītība kļuvusi universāla – tā vairs nav domāta tikai tiem, kuri vēlas dibināt savus uzņēmumus, bet ikvienam, kurš vēlas realizēt savu potenciālu. Balstoties uz uzkrāto pieredzi un neaizmirstot par nepieciešamību nemitīgi pilnveidoties, arī turpmāk rādīsim jauniešiem ceļazīmes, kas ved mūs visus uz labklājīgu Latviju. AIGARS ROSTOVSKIS Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, JA Latvija padomes priekšsēdētājs JĀNIS KRIEVĀNS JA Latvija valdes priekšsēdētājs 3 1

[close]

p. 5

Visa pamatā – zināšanas L aba, kvalitatīva izglītības sistēma, kas veicina tautsaimniecību un ceļ tautas labklājību, ir viens no mūsu valsts un sabiedrības stūrakmeņiem. Veicot izglītības sistēmas reformu, veidojam pieejamu, kvalitatīvu, efektīvu un darba vidē balstītu, darba devēju pieprasītu profesionālo izglītību. Attīstām uz pētniecību un sasniegumiem vērstu, konkurētspējīgu augstāko izglītību. Praktiskās uzņēmējdarbības izglītība līdzās citiem izglītības veidiem ir viens no būtiskiem elementiem tādas jaunās paaudzes audzināšanā, kas veido pamatu mūsu valsts turpmākai attīstībai un ekonomiskajam uzplaukumam. Šogad uzsāktais kopprojekts praktiskās uzņēmējdarbības izglītības politikas izveidei sadarbībā ar Junior Achievment Latvija vieš cerības, ka šī izglītības joma tiek sakārtota, ievērojot uzņēmēju, tautsaimniecības un visas izglītības jomas vienotas, sistēmiskas attīstības priekšnosacījumus. MĀRĪTE SEILE Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre 4 2

[close]

p. 6

JA Latvija programmu ietekme JA Latvija dalībskolas JA Latvija dalībskolas ir Latvijas progresīvākās skolas, kas izprot praktiskās uzņēmējdarbības izglītības nozīmi mūsu jauniešu konkurētspējas palielināšanai. jeb Latvijas vispārizglītojošo un profesionālo skolu Latvijā ir JA Latvija dalībskolas. 141 17% JA Latvija programmu ietekme No izglītotas sabiedrības līdz nozaru līderiem JA Latvija programmu pieejamība jauniešu jeb 20% Latvijas skolēnu bija pieejamas JA Latvija programmas 2014./2015. mācību gadā. JA Latvija mērķis līdz 2030. gadam - praktiskās uzņēmējdarbības izglītības programmas pieejamas 60 000 95% Latvijas skolu. Dalībskolu skaits 92 2011/2012 103 2012/2013 115 141 5 1 Mācību gads 2013/2014 2014/2015

[close]

p. 7

JA Latvija darbības pamats – motivēti un zinoši skolotāji JA Latvija skolotāju klubā ir dalībskolu skolotāji, kuri ikdienā ar lielu aizrautību un entuziasmu savās skolās ievieš JA Latvija finanšu pratības, karjeras izglītības un uzņēmējdarbības programmas. Lai palīdzētu mūsu skolotājiem iet soli solī ar laiku un būt informētiem par nākotnes tendencēm, JA Latvija visa mācību gada laikā organizē skolotājiem: A līmeņa pedagogu tālākizglītības kursus Kvalifikācijas celšanas kursus Nodrošina starptautisku pieredzes apmaiņu dažādos pasākumos Latvijā un ārzemēs. Mācību gada laikā JA Latvija organizēja A līmeņa pedagogu tālākizglītības kursus „Skolēnu mācību uzņēmumu mācību metodes integrēšana dažādos mācību priekšmetos – uzņēmējspēju kompetenču attīstīšana un pilnveidošana”, kas norisinājās trīs moduļos. 1. modulis - „ Mikro un makro ekonomikas aktualitātes Latvijā un Eiropā”. 2. modulis - „Mentoringa metode darbā ar jauniešiem uzņēmējdarbības izglītības veicināšanā”. 3. modulis -„Par darba devēja un darba ņēmēja domāšanas maiņu izglītības sistēmā”. 2015. gada martā JA Latvija organizēja Starptautisko skolotāju konferenci “Biznesa izglītības izaicinājumi: Globalā domāšana un tehnoloģijas”, kurā piedalījās 90 skolotāji no 11 valstīm. Konferencē piedalījās un ar skolotājiem diskutēja starptautiski atzīti eksperti: Latvijas Goda konsula Singapūrā padomnieks, “Global Management Forum” valdes priekšsēdētājs Low Siew Thiam (Singapūra), Cisco Systems Tehniskais menedžeris Centrāleiropā, NVS un Krievijā Jevgēņijs Morozovs (Krievija), Stokholmas Ekonomikas augstskolas Radošo industriju un uzņēmējdarbības programmas direktors Fions Dobins (Fionn Dobbin, Vācija), kā arī veiksmīgu uzņēmumu Infogr.am. un Dream Sleep pārstāvji. JA Latvija pateicas uzticamākajiem skolotājiem, kuri aizvadītajā mācību gadā saņēmuši Junior Achievement Latvija Goda zīmi par ieguldījumu biedrības programmu īstenošanā. • 4 skolotāji – 20 gadu Goda zīme • 12 skolotāji – 15 gadu Goda zīme • 16 skolotāji – 10 gadu Goda zīme • 14 skolotāji – 5 gadu Goda zīme 216 Kerolaina Dženere JA Europe vadītāja Starptautiskajā skolotāju konferencē JA Europe vadītāja Kerolaina Dženere (Caroline Jenner) uzsvēra: Aptuveni 14 miljoniem jauniešu Eiropā nav izglītības un pastāv ļoti augsts jauniešu bezdarba līmenis, vidēji ES valstīs tas ir 21%. Pētījumi rāda, ka jauniešiem, kuri skolas laikā četras reizes ir saņēmuši kādu uzņēmējdarbības izglītības vai karjeras izglītības pieredzi, iespējas kļūt par bezdarbniekiem samazinās attiecīgi piecas reizes nekā tiem, kuri nav saņēmuši nekādu praktiskās izglītības pieredzi. Tāpēc tādas praktiskās biznesa izglītības metodes kā Skolēnu mācību uzņēmumu programma ir kritiski nozīmīgas jauniešu bezdarba mazināšanā un labklājības veicināšanā. 46 6 2

[close]

p. 8

JA Latvija programmu 2014./2015. mācību gada rezultāti Finanšu pratības ABC – sākums atbildīgai naudas pārvaldīšanai KONKURSS MANA VĀRDNĪCIŅA JA Latvija sadarbībā ar Latvijas Banku visa mācību gada garumā organizēja finanšu pratības konkursu „Mana vārdnīciņa” 1.-4. klašu skolēniem, kura ietvaros trīs paaudzes - skolēni, viņu vecāki un vecvecāki veidoja savu ekonomisko terminu skaidrojošo vārdnīcu. Piedaloties šajā konkursā, bērns mācās izprast ekonomikas pamatjēdzienus, diskutēt par tiem ar vecākiem un vecvecākiem, kā arī patstāvīgi domāt un attīstīt sevī radošumu. Šogad tika iesniegts rekordliels darbu skaits – 281 vārdnīciņa no 25 Latvijas skolām. DAŽI JĒDZIENU SKAIDROJUMI NO KONKURSA DALĪBNIEKU DARBIEM Labklājība – “Lai būtu labklājība, visiem godīgi jāmaksā nodokļi. Tad valstī būs vairāk naudas.” (Rainers Daibe, 3.kl., Viesītes vsk.). Ģimenes budžets – “Mamma pelna, lai būtu nauda. Tā vajadzīga pārtikai, zālēm u.c. Jāplāno, lai pietiktu naudas un nepaliktu par bomzi. Kad alga maza, iekrāt ir grūti.” (Rainers Daibe, 3.kl., Viesītes vsk.) Tirgus ir tad, kas pārdevēji salasās un katrs cenšas sev pievērst uzmanību, lai nopērk piedāvāto preci. Tirgus ir vietas, kur pārdod veselīgu pārtiku. Vieta, kas ir līdzīga veikalam. (Aivis Jankovskis, 2.kl., Vaboles vsk.) Bankomāts – aparāts, kas izdod naudu un naudu paņem. (Mārtiņš Veidemanis, 3. kl. Rīgas Teikas vidusskola) Cents – sīciņā nauda. (Uvis Buka, 2. kl., Limbažu 3. vidusskola) Banka – vieta, kur glabājas nauda. Lielu naudu ieslēdz seifos, lai nenozog. (Oskars Vaselis, 3. kl., Ozolnieku vidusskola) Kabatas nauda – nauda, ko katru nedēļu vai mēnesi dod vecāki un bērns to var tērēt jebkam. (Niks Jānis Bēvalds; 4. kl.; Jelgavas 4. sākumskola) Peļņa – ir tad, kas pārdodot preci un atņemot to naudu, cik par preces izveidošanu ir samaksāts, paliek kaut kas pāri. (Kristiāns Ostrovskis, 4. kl., Jēkabpils 3. vsk.) ANTRA SLAVA Latvijas Bankas ekonomiskās izglītotības interneta vietnes Naudas skola redaktore Ekonomika ir zinātne par mums pašiem. Jau senos laikos cilvēki vēroja, secināja un nodeva no paaudzes paaudzei dzīves gudrības – kā izmantot iespējas un resursus, lai tie vislabāk atbilstu vēlmēm un vajadzībām. Konkursa “Mana vārdnīciņa” dalībnieki arī vēro, secina, meklē piemērus savā ikdienas rīcībā, bet svarīgākais - uzzina savu vecāku un vecvecāku viedokli, viņu dzīves atziņas. Ceram, ka tas ir sākums uz zināšanām balstītai diskusijai par ekonomiku un naudas lietām ģimenē. 7

[close]

p. 9

KONKURSS biznesa pasakas JA Latvija mācību gada laikā organizēja finanšu pratības konkursu 5.-9. klasei Biznesa pasakas. Biznesa pasaku konkursa mērķis ir rosināt skolēnus apzināties sevi gan kā klientu, gan arī kā topošo uzņēmēju, lai apgūtās teorētiskās ekonomiskās likumsakarības spētu pielietot dažādās dzīves situācijās un ietērpt pasakas formātā. Kopumā konkursā piedalījās 271 skolēns no 32 skolām. Skolēnu iesniegtos darbus vērtēja kompetenta žūrija, kuras sastāvā bija Tallink Latvija, Latvijas Komercbanku asociācijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Valsts meži pārstāvji un LR Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka. Katrs žūrijas pārstāvis pasniedza balvas sevis izvēlētiem labāko biznesa pasaku autoriem. Kopumā tika apbalvoti 16 labāko darbu autori. VELNA PARĀDS DIEVAM “Reiz kādā jaukā dienā notika kas tāds, kas nemaz nebija tik jauks. Velns izlīdis no elles un lidojis taisni uz debesīm pie Dieva. Savukārt dievam ne īpaši patikuši negaidīti ciemiņi, jo kādu reizi viņu bija pārbiedējis viens no Velna kalpiem. Velns iespraucies pa Dieva pasaules vārtiem un , protams, atkal pārbiedējis Dievu. Kamēr Dievs vainojis Velnu nodarītajā, tikmēr Velns mēģinājis paskaidrot sava nāciena iemeslu. Viņam esot vajadzīga nauda elles uzlabošanai. Dievs uzmanīgi klausījies, līdz piekritis aizdot naudu Velnam, bet brīdinājis, ka nauda jāatdod pēc gada. Ja to neizdarīs, tad Velns no elles nemūžam ārā netikšot. Velns nosolījies naudu atdot. (...) Dievs pēc gada klāt gan, izmeklējies Velnu visvisur, neatradis. Nu ko, gaidīs. Velns tupējis, tupējis, līdz neizturējis un izlīdis no slēpņa. Dievs prasījis, kāpēc Velns slēpies un taisnību nav stāstījis. Velns taisnojies un locījies, kā vien mācējis, bet prātīgi neko nav izstāstījis, tik lūdzies, lai viņu nesodot. Dievs bijis varen dusmīgs, tomēr redzējis, kādas izmaiņas veicis Velns savā ellē, un parādu atlaidis. Bet noteikumu, ka nemūžam no elles ārā netiks, tomēr atstājis, jo parāds nav brālis un mācībai ir jābūt. Tā tas notika un palika līdz pat šodienai!” Renārs Bērziņš, A. Eglīša Ļaudonas vidusskola, 6. klase SINTIJA LASE Kultūras ministrijas komunikācijas speciāliste Viena no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm kultūras jomā ir kultūras un radošo industriju pārnese jeb ieguldījums citu nozaru attīstībā. Biznesa pasaku konkurss ir lielisks piemērs tam, kā ar radošu pieeju ir vieglāk mācīties un attīstīt biznesa idejas. Novēlu jauniešiem arī turpmāk rast biznesa idejas mūsu kultūras mantojumā un saskatīt attīstības iespējas Latvijā. 8

[close]

p. 10

Karjeras izglītības programmas – darba tirgum sagatavots jaunietis ĒNU DIENA Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīts Junior Achievement karjeras izglītības pasākums 1.-12. klašu skolēniem, kuras mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Ēnu dienas laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4 – 6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Latvijā Ēnu diena ir JA Latvija reģistrēta preču zīme. JA Latvija aizvadītajā mācību gadā organizēja Ēnu dienu jau četrpadsmito reizi un 11. februārī deva iespēju jauniešiem satikties ar saviem potenciālajiem darba devējiem, izmantojot reģistrācijai un vakanču izvēlei jaunu veidolu un funkcionalitāti ieguvušo lielāko karjeras izglītības biržu – portālu www.enudiena.lv. Ēnotāju pieprasītākās nozares: Slimnīcu darbība Aviotransports Finanšu tirgus vadīšana Valsts pārvalde Izglītības pakalpojumi Mediji Pašvaldības Nevalstiskās organizācijas Reģistrēto ēnotājs skaits 22600 Piedāvāto vakanču skaits 6730 Ēnu devēju motivācija piedalīties programmā Ēnotāju motivācija piedalīties Ēnu dienā 29% Vēlme popularizēt pārstāvēto nozari spodrināt uzņēmuma/ 23% Iespēja 29% Vēlme uzzināt rīcības plānu, kā kļūt 28% Pirmā organizācijas tēlu, parādot publiski savu iesaisti jauniešu karjeras izglītībā 16% Apzināmies, ka valstiskā līmenī karjeras izglītība nav pietiekami attīstīta, tādēļ iesaistāmies, lai situāciju uzlabotu 11% Svarīgi iesaistīt savus darbiniekus sociāli atbildīgās aktivitātēs, lai viņi gūst jaunu pieredzi 11% Iespēja noskatīt potenciālos nākotnes darbiniekus 10% Cits par Izvēlētās nozares profesionāli praktiskā pieredze izvēlētajā nozarē 17% Svarīgi kontakti 13% Prakses/darba iespēja pie konkrētā Ēnu devēja 13% Cits Latvijas ekonomikas konkurētspējas pamatā ir ražošanas attīstība, to saredz arī Latvijas uzņēmēji, tāpēc darba tirgum ir jāpieņem atbilstoši lēmumi – jauniešiem ir jāstudē inženierzinātnes, lai nodrošinātu jau šobrīd augsto pieprasījumu pēc šiem speciālistiem. DANA REIZNIECE-OZOLA Latvijas Republikas Ekonomikas ministre Ēnu dienas iespēju īpaši svarīgi ir izmantot tiem uzņēmumiem, kuru vārdi nav sabiedrībā plaši pazīstami, jo ieņem biznesa nišas, kurām pašreklāma nav nepieciešama. Pie šādiem uzņēmumiem pieder arī LatRosTrans. Mēs nereti sastopamies ar situācijām, kad pretendenti, nākot pie mums uz darba intervijām, atzīst, ka iepriekš neko par šo uzņēmumu nav dzirdējuši. Arī jaunieši no Daugavpils un Ilūkstes, kur atrodas mūsu uzņēmuma lielākā struktūrvienība, ēnojot mūsu uzņēmuma darbiniekus, neslēpa savu izbrīnu par to, ka šai lauku apvidū sekmīgi darbojas mūsdienīgs, tehniski attīstīts starptautiska mēroga naftas produktu transportēšanas uzņēmums – potenciālā darba vieta topošajiem inženieriem. Aktīvākie Ēnu devēji Swedbank AS LR Saeima Jelgavas pilsētas pašvaldība Bērnu klīniskā universitātes slimnīca AS SEB banka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests AAS BALTA Alojas novada dome Latvijas Universitāte LMT (Latvijas Mobilais Telefons) Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests MARIKA LAPIŅA SIA LatRosTrans personāla vadītāja 9

[close]

p. 11

Līderu programmas darbība Individuālās nodarbības ar kouču Atlase Personības izaugsmes 1.Meistarklase Sadarbības uzsākšana ar mentoru Personības izaugsmes 2.Meistarklase Personības izaugsmes 3.Meistarklase vasaras nometne Atskaite par projektu Noslēguma konference Izlaidums Tikšanās ar mentoru Janvāris Projekta izstrāde un realizācija Septembris LĪDERU PROGRAMMA JA Latvija šajā mācību gadā uzsāka īstenot jaunu programmu - Līderu programma. Tā ir biedrības oriģinālprogramma, kas paredzēta vidusskolas vecuma jauniešiem. Šajā vecuma grupā tā ir unikāla līderu sagatavošanas programma, kuras laikā katru gadu tiks sagatavoti 10 - 20 starptautiska līmeņa līderi ar potenciālu pozitīvi ietekmēt sabiedriskos procesus. Jaunieši programmas ietvaros īsteno projektu mentoru un kouču vadībā. Patlaban Latvijā nav nevienas līdzvērtīgas līderības izglītības programmas, kas paredzēta tieši vidusskolas vecuma jauniešiem, un šogad šo programmu absolvēs 11 jaunie līderi. Uzņēmējdarbība ir un būs valsts labklājības pamats, un nākotnes līderiem būs jāmeklē atbildes, kas nav atrodamas esošajās mācību grāmatās. Tāpēc ir patiess gandarījums, ka JA Latvija piedāvātās iespējas jauniešiem – piemēram, Līderu programma, iet līdzi laikam. Tā attīsta jauniešos prasmes un dotības, kuru loma politikā un uzņēmējdarbībā arvien pieaug. Jaunieši, kuri piedalās JA Latvija programmās un konkursos, patiesi rada pārliecību, ka Latvijas nākotne būs atbildīgu un lietpratīgu cilvēku rokās – viņi pārsteidz un iedvesmo! GUNTARS KOKOREVIČS uzņēmējs, vides pakalpojumu un enerģijas uzņēmumu akcionārs 10

[close]

p. 12

Uzņēmējdarbības programmas – praktiska pieredze uzņēmējdarbībā SKOLĒNU MĀCĪBU UZŅĒMUMU PROGRAMMA Skolēnu mācību uzņēmumu programma (SMU) ir nozīmīgākā JA Latvija praktiskās uzņēmējdarbības izglītības programma, ko Latvijā ītenojam sadarbībā ar mūsu ilggadējo partneri AS Swedbank. Eiropas skolās SMU programma darbojas jau 50 gadus, un tā ir īpaši veidota praktiskās uzņēmējdarbības mācību metode 4.12. klašu skolēniem. Skolēniem tā ir iespēja, praktiski darbojoties, apgūt sava uzņēmuma izveides un vadīšanas prasmes, radīt produktus un piedāvāt tos saviem potenciālajiem klientiem. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija ir atzinusi šo mācību metodi un rekomendē to izglītības iestādēm kā uzņēmējspēju attīstošu un pilnveidojošu mācību metodi. SMU nav juridiska statusa – tos Latvijā pārstāv tikai JA Latvija. 2014./2015. mācību gadā JA Latvija reģistrēja SMU, kas ir programmā iesaistījušies jaunieši. SMU GADATIRGI Mācību gada laikā jaunieši ne tikai radīja savas biznesa idejas un produktus, bet arī guva praktisku klientu attiecību pieredzi, pārdodot savus produktus trīs nozīmīgos pasākumos, kas tradicionāli norisinājās modes un izklaides centrā Rīga Plaza: – Vislatvijas SMU Ziemassvētku gadatirgus 2014. gada decembrī, – Vislatvijas SMU Pavasara gadatirgus 2015. gada martā, – Starptautiskais SMU gadatirgus 2015. gada martā. SMU gadatirgus ir izglītojošs, skolēniem būtisks notikums, kad viņi var ne vien parādīt savu veikumu plašākai sabiedrības daļai, bet arī novērtēt citu īstenotās idejas. Tas ir notikums, kas daudziem no nākotnes uzņēmējiem un darba devējiem ļauj tuvāk iepazīt un izprast uzņēmējdarbības vides procesus. Daļai gadatirgus dalībnieku šī ir pirmā pieredze sava produkta piedāvāšanā un sniedz neaizstājamu ieguldījumu viņu uzņēmējspēju attīstīšanā. Gan Ziemassvētku, gan Pavasara SMU gadatirgū un arī Starptautiskajā SMU gadatirgū uzņēmumus vērtēja pieredzējusi profesionāļu un akadēmisko spēku komanda. SMU tika vērtēti un apbalvoti labākie no labākajiem šādās galvenajās nominācijās: Sociāli atbildīgs uzņēmums, Inovatīva biznesa ideja, Labākais stends, Labākā pārdošanas komanda, Videi draudzīgs produkts, Labākā dāvana (nominācija tikai Ziemassvētku SMU gadatirgū), Labākā video reklāma (nominācija tikai Starptautiskajā SMU gadatirgū). Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) skaits Mācību gads/skaits 2014/2015 2013/2014 2012/2013 2011/2012 2010/2011 2009/2010 2008/2009 2007/2008 2006/2007 480 510 361 274 150 220 170 206 Reģistrēti SMU 814 718 501 640 530 814 2440 203 Aktīvi SMU 265 SMU. Kopumā mācību gada laikā SMU gadatirgos piedalījušies un vērtīgu pieredzi guvuši 800 skolēni. Aizvadītajā mācību gadā nacionāla un starptautiska mēroga gadatirgos kopumā piedalījās 11

[close]

p. 13

Starptautiskais SMU festivāls No 30. marta līdz 1. aprīlim jau septīto gadu notika Starptautiskais SMU festivāls, kura ietvaros notika gan starptautiska skolotāju konference, gan 11 valstu SMU gadatirgus modes un izklaides centrā Rīga Plaza. Festivāls ir nozīmīgs SMU programmas un praktiskās biznesa izglītības notikums Latvijā. Tā ir sava veida testa vide, kas dod iespēju dažādu valstu, tajā skaitā arī Latvijas, jaunajiem uzņēmējiem gūt neatsveramu pieredzi un novērtēt savu veikumu starptautiskā konkurencē jau skolas laikā. Savukārt festivāla ietvaros notiekošā starptautiskā skolotāju konference aktualizē būtisko skolotāja lomu izglītības procesā un piedāvā mūsu skolotājiem unikālu pārrobežu pieredzes platformu. Šogad festivālā piedalījās dalībnieki no Beļģijas, Bulgārijas, Holandes, Norvēģijas, Izraēlas, Krievijas, Lietuvas, Somijas, Spānijas, Turcijas, Zviedrijas un Latvijas. Starptautiskais SMU festivāls skaitļos dienas 3 11 59 90 214 valstis SMU skolotāji jaunieši Jauno uzņēmēju diena – valsts mēroga SMU, Start-up un biznesa plānu konkursa fināls Šogad Jauno uzņēmēju dienā, kas tradicionāli norisinās mācību gada noslēgumā – maijā, tika noskaidroti šī mācību gada labākie SMU, labāk izstrādātie biznesa plāni, kā arī šī gada jaunuma – Start-up programmas – labākie studentu uzņēmumi valsts mērogā. Jauno uzņēmēju dienas finālam tikai atlasīti pa 12 SMU katrā – pamatskolas un viduskolas – grupā. Katrā grupā tika noteikti 3 labākie SMU un 3 labākie vidusskolas biznes plāni. Par SMU Gada konsultantu 2015 tika atzīta skolotāja Agita Šamšele no Valmieras tehnikuma. Uzņēmīgi cilvēki, kas nebaidās drosmīgas idejas pārvērst labos projektos – tā noteikti ir viena no lielākajām Latvijas vērtībām. Skolēnu mācību uzņēmumu programma palīdz tieši šim mērķim – tā veicina tieši praktiskās uzņēmējdarbības prasmes, spēju pārvērst ideju taustāmā rezultātā. Programma palīdz jauniešiem attīstīt uzņēmējspējas un tapt par nākotnes līderiem un darba devējiem. Swedbank atbalsta programmu, jo tā attīsta jauniešos uzņēmību, kas ir būtiska Latvijas tautsaimniecības attīstībai, jo Latvijas izaugsmei ir vajadzīga spēcīga un pašapzinīga jaunā uzņēmēju paaudze. Esam patiesi gandarīti, ka jauniešiem ir iespēja, darbojoties mācību uzņēmumā, mācīties organizēt savu laiku, strādāt komandā, definēt mērķus, plānot finanses, organizēt sava produkta vai pakalpojuma pārdošanu - prasmes, kas nepieciešamas uzņēmējdarbībā. REINIS RUBENIS Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs, SMU programmas partneris 12

[close]

p. 14

Start – up programma Start-up programma ir aizvadītā mācību gada jaunums. Tā ir nākamais līmenis jau ilggadēji Latvijas skolās sekmīgi īstenotai Skolēnu mācību uzņēmumu programmai. Ikviens Latvijas augstskolu students neatkarīgi no izvēlētās specialitātes var mācīties radīt pats savu biznesa ideju un veidot uzņēmumu. Students Startup programmas ietvaros izmanto mūsdienīgu, vadošo Eiropas augstskolu mācībspēku veidotu studiju saturu. Latvijas Universitāte un biznesa augstskola Turība bija pirmās augstskolas, kuras ieviesa savā studiju saturā Start-up programmu. Programmas darbības pirmajā gadā studenti radīja Start-up idejas. Šogad Jauno uzņēmēju dienas ietvaros pirmo gadu tika izvērtēti arī JA Latvija Start-up programmas finālisti – studentu uzņēmumi. 1.-2. vietas ieguvēji kā balvu saņēma iespēju piedalīties Baltijas mēroga Start-up finālā jūnijā, kur cīnījās par 15  000 EUR balvu no Hyundai Motors. Baltijas mēroga Start-up fināls tika organizēts pirmo reizi, un to JA Europe uzticēja JA Latvija profesionālajai komandai. Sociālās vides reklāmas konkurss “Koka otrie 100” JA Latvija sadarbībā ar AS Latvijas valsts meži mācību gada laikā organizēja sociālās vides reklāmas konkursu 1.-12. klašu skolēniem, kura tēma šogad bija „Koka otrie 100”. Konkursā bija liela konkurence – kopumā skolēni iesniedza 251 vides reklāmas plakātu no 31 skolas, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Vides reklāmas konkursu JA Latvija organizē jau daudzus gadus un tā mērķis ir veidot skolēnu izpratni par mežu, kā arī sekmēt radošās domāšanas attīstību un dot iespēju gūt jauniešiem praktiskas iemaņas reklāmas veidošanā. Konkursa galveno balvu – reklāmas plakāta izvietošanu vides reklāmas stendos Rīgā un reģionos ieguva 8. klases skolniece Marta Vītola no Rīgas Hanzas vidusskolas, kuras veidotās reklāmas sauklis ir “Dzīve nebeidzas ar cirtienu.” Jauno uzņēmēju skola 2015 Aizvadītājā mācību gadā reģionālo semināru cikls Jauno uzņēmēju skola 2015 viesojās 12 Latvijas vietās - Aizkraukles, Daugavpils novadā, Gulbenē, Jēkabpilī, Krāslavā, Limbažos, Valmierā, Priekulē, Skrundā, Talsos, Tukumā un Bauskā. JA Latvija Jauno uzņēmēju skolas mērķis ir sekmēt inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, kam piemīt izaugsmes potenciāls, informēt skolotājus un jauniešus par praktisku uzņēmējdarbības apguves iespēju skolas laikā, iesaistoties JA Latvija Skolēnu mācību uzņēmumu programmā un dibinot  skolēnu mācību uzņēmumu. Neiztrūkstoša katra semināra sastāvdaļa bija klātesošo skolotāju pieredzes apmaiņa par to, kā LU Ekonomikas un vadības fakultātes Vadības zinību bakalaura studiju programmā 2014./2015.ak. gadā pirmo reizi tika īstenota JA Latvija Start-up programma. Biznesa idejas ģenerēšana un studentu uzņēmumu veidošana praktiski parādīja uzņēmuma, finanšu un personāla vadīšanas, mārketinga, grāmatvedības un tiesību zināšanu nepieciešamību, un studenti ar aizrautību centās apgūt pašu svarīgāko. Tagad, pēc kursa pabeigšanas, ir saņemti gan studentu, gan mācībspēku pozitīvi vērtējumi, kas nenoliedzami norāda, ka šī programma ir ļoti vērtīgs pamats jauno darba devēju izglītošanai. 100 Inta Brūna LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāne Tomass Kotovičs Latvijas valsts meži Komunikācijas daļas vadītājs Martas Vītolas plākāts Ar Junior Achievement sadarbojamies jau gandrīz desmit gadus – kopš 2006. gada, kad pirmo reizi organizējām sociālo reklāmu radošo konkursu „Cita Holivuda” un Latvijas pilsētās tika izstādīti jauniešu radītie darbi. Šo gadu laikā esam vērtējuši tūkstošiem darbu – arī šis gads nebija izņēmums, noteikt uzvarētāju bija grūts uzdevums. Tādēļ iesniegto reklāmu vērtēšanā iesaistījām visus uzņēmuma darbiniekus, kuri balsojot noteica, ka 250 darbu konkurencē visspēcīgākais ir tieši Martas Vītolas radītais „Dzīve nebeidzas ar cirtienu.” ViLNIS VitkovskIS Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos Esmu lepns, ka, pateicoties Junior Achivement piedāvātajām iespējām, tik daudzi Liepājas skolēni noticējuši sev un pierādījuši, ka var īstenot vispārdrošākās inovatīvās idejas un sapņus. Veidojot savus mācību uzņēmumus, paralēli teorijai skolēni gūst arī reālu izpratni par ekonomiku, līdz ar to mācīšanās process kļūst interesantāks. Tā ir pirmā pieredze savstarpējā komunikācijā, biznesa kontaktu veidošanā un citās dzīves jomās, daudziem arī pirmā peļņa. Un pat kļūdas, kas gadās, ir laba mācība, lai vēlāk turpmākajā dzīvē tās nepieļautu. Uzskatu, ka lielai daļai jauniešu tas ir labs pamats veiksmīgai karjerai turpmākajā dzīvē un arī ieguvums pilsētai, jo daudzi no viņiem noteikti atgriezīsies un veidos savu ieguldījumu pilsētas ekonomikā. Šiem skolēniem nebūs bail nākotnē mainīt savu dzīvi, būt darba tirgū gan uzņēmējiem, gan veiksmīgiem darba ņēmējiem. Tieši tāpēc Liepājas pilsētas pašvaldība uzskatīja par vajadzīgu pirmo gadu arī finansiāli atbalstīt visu 17 pilsētas skolu dalības maksu šajā projektā, jo ekonomiskās zināšanas un pirmā „dzīves skola” mūsdienu jauniešiem ir neatsveramas un ļoti svarīgas.

[close]

p. 15

efektīvāk savās skolās izmantot JA Latvija piedāvātās praktiskās biznesa izglītības metodes. Jauno uzņēmēju skolu 2015 apmeklēja skolēnu un skolotāju. Semināru cikls tika īstenots  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras  projekta „Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.  Biznesa simulācijas spēle JA TITAN Izglītojošas datorspēles ar simulācijas elementiem ir viens no pieprasītākajiem jauniešu izglītošanās veidiem mūsdienās. JA TITAN ir spēle, kas simulācijas veidā tiešsaistē 10.-12. klašu skolēniem palīdz apgūt uzņēmējdarbību. Spēle guvusi plašu atbalstu skolotāju un skolēnu vidū visā pasaulē kā viens no efektīvākajiem veidiem, kā lietot praksē ekonomikas un biznesa vadības teoriju. JA Latvija sadarbībā ar RTU Rīgas Biznesa skolu 2015. gada janvārī organizēja biznesa simulācijas spēles JA TITAN valsts mēroga finālu, kurā piedalījās kopumā TITAN spēle apvieno dažas ļoti svarīgas īpašības. Pirmkārt, tā palīdz jauniešiem apzināties, kādas finansiālās sekas var būt lēmumiem, ko pieņemam. Otrkārt, tā veicina jauniešos aizraušanos ar uzņēmējdarbību. Treškārt, un, manuprāt, galvenokārt, spēlējot TITAN, jaunieši var iemācīties sarežģītas lietas jautrā veidā. Reizēm domājam, ka biznesa vidē noteicošais ir kontakti un sociālās prasmes, tomēr TITAN palīdz saprast, ka analītiskās un lēmuma pieņemšanas prasmes ir ārkārtīgi svarīgas, veidojot biznesu. 980 42 komandas – Claudio Rivera RTU Rīgas Biznesa skolas bakalaura programmas direktors 123 skolēni no visas Latvijas, kas bija sevi pierādījušas reģionālajos čempionātos. Reģionālie JA TITAN čempionāti norisinājās no novembra līdz janvāra vidum Rīgā, Liepājā, Ugālē, Tukumā, Limbažos, Madonā un Jelgavā, kuros piedalījās 132 komandas – 396 skolēni. 14

[close]

Comments

no comments yet